Novecot skaisti grib ikviens

vecums

Jaunībā par vecumdienām īpaši nedomā. Tas šķiet tik tālu! Pusmūžā jau biežāk aizdomājamies par to, kādi būsim vecumdienās, kā tās vēlamies pavadīt, jo ir pēdējais brīdis kaut ko darīt tā labā, lai piepildītu savas ieceres par harmoniskām un skaistām vecumdienām.

Novecot skaisti, bez mokošām slimībām un gulēšanas uz gultas grib ikviens. Bet tas, vai tā notiks, atkarīgs no dažādiem faktoriem. Mūža garumā īstenotais dzīvesveids atstās visredzamākās un jūtamākās sekas tieši uz vecumdienām. Tas nozīmē, ka sevi var pieteikt slimības, kurām visu mūžu bruģēts ceļš ar kādu kaitīgu ieradumu. Tāpēc par vecumdienām jau īstenībā jādomā kopš jaunības gadiem, kad izvēlamies, kāds tad būs dzīvesveids, kādā profesijā paies darba mūžs, vai būs ģimene un cik tā būs kupla?

Viens no lielākajiem vecumdienu biediem ir vientulība. Ja nav neviena tuvinieka, nav bērnu un mazbērnu, kuri palīdz, parūpējas, apciemo. Tad bieži vien ceļš ved uz kādu pansionātu, kur arī tiek aizvadīti dzīves pēdējie gadi. Ja ir kupla un stipra ģimene, tad vecu cilvēku aprūpe parasti tiek īstenota pašu spēkiem, jo neviens taču negrib sev mīļu cilvēku likt pansionātā.

Skaidrs, ka reizēm tā ir labākā izeja, bet tādos gadījumos vienalga ir aktīvas rūpes par savu veco cilvēku, kurš tiek regulāri apciemots, tiek uzmanīta veselība, gatavoti pārsteigumi uz svētkiem. Ja ģimene ir liela, tad var vienoties par grafiku, lai gandrīz katru dienu kāds aizietu ciemos. Vecu cilvēku aprūpe nav viegls uzdevums ne fiziski, ne emoconāli. Nav retums, kad vecumā zūd veiklība, maņas, spēja sevi aprūpēt. Tad to jādara tuviniekiem vai aprūpes personām, jāizmanto speciāli higiēnas līdzekļi (tena.lv).

Un paši seniori mēdz ļoti pārdzīvot, ka ir kļuvuši par nastu, par kopjamiem ķermeņiem. Bet tāda ir dzīve, mēs visi paliekam veci. Citam paveicas līdz pēdējai stundiņai būt možam un parūpēties par sevi, bet citam jāpavada gadi slimības gultā un jāvārgst. Lai gan daļēji tas ir arī mūsu pašu rokās, kāda būs šī mūža nogale, tomēr augstākas varas plānus mēs nezinām. Katram savs liktenis nolemts, kur un kā būs jāšķiras no dzīves.

Atcerēsimies parūpēties par saviem ģimenes senioriem, kā arī jau tagad padomāsim, kāda mums pašiem varētu būt dzīves nogale. Ko darīt šodien, lai rītdiena būtu labāka?